aizstreipuļot
Lietojuma biežums :
aizstreipuļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Streipuļojot attālināties.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Streipuļot prom.
1.2.Streipuļojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri