aiztīt
Lietojuma biežums :
aiztīt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Tinot aizklāt, aizsegt (no visām pusēm).
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Tīt ciet.
1.2.pārnestā nozīmē Aizsegt, aizklāt (ko), padarot nesaskatāmu (parasti par miglu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri