aiztaisīt

Lietojuma biežums :

aiztaisīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Verot aizdarīt.

1.1.nepabeigtas darbības nozīme Taisīt ciet; aizvērt.

1.2.Aizdarīt (trauku, piemēram, ar vāku, aizbāžņi).

1.3.sarunvaloda Pildot, bāžot (ko iekšā, priekšā), aizdarīt (spraugas, caurumus u. tml.).

Saistītās nozīmesaizbāzīt.

2.sarunvaloda Aizdarīt, sastiprināt kopā pogājot, sprādzējot u. tml.

Stabili vārdu savienojumiAiztaisīt pogas.

3.sarunvaloda Pārtraukt, izbeigt (uzņēmuma, iestādes u.tml. darbību); slēgt.

4.apvidvārds Aizžogot.

5.apvidvārds Pieliet ēdienam, parasti putrai, pienu vai citu aizdaru.

Avoti: LLVV, KiV

Korpusa piemēri