aiztikt | Tēzaurs

aiztikt²

aiztikt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Pieskarties, piedurties (parasti ar rokām); aizskart.

1.1.Paņemt (ko), ķerties (pie kā), lai lietotu.

2.Nodarīt pāri (fiziski), nodarīt ļaunu; aizskart.

2.1.pārnestā nozīmē Ar runu, valodu nedot mieru, arī apvainot; aizskart.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri