aiztriekt
Lietojuma biežums :
aiztriekt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Triecot panākt, ka (dzīvnieks) atstāj kādu vietu, attālinās.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Triekt prom; triecot piespiest aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aizdzīt.
1.2.Nelaipni likt, pavēlēt aiziet (uz kurieni, parasti noteiktā uzdevumā), aizsūtīt (pēc kā); arī padzīt.
1.3.Padzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
1.5.pārnestā nozīmē Aizpūst, aizdzīt (ko) — par stipru vēju.
2.Ar triecienu attālināt; ar triecienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
3.lieto: reti Ļoti spēcīgi grūžot, aizvērt; aizcirst, aizsist.
Stabili vārdu savienojumiAizdzīt ratā (arī ellē).
Avoti: LLVV, MLVV
Korpusa piemēri