aizvākt
Lietojuma biežums :
aizvākt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Novākt.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Vākt prom; aizgādāt, pārvietot (uz kurieni).
1.2.Novākt, aizgādāt (prom) (ko nederīgu, nevajadzīgu, arī tādu, pret ko izturas ar nevērību).
1.3.sarunvaloda Aizdabūt projām (piemēram, pierunājot).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri