Ziemas versija 2025
407 040 šķirkļi
aizvīterot
aizvīterot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Vīterojot attālināties (par putniem).
1.1.pārnestā nozīmē Par vīterošanai līdzīgām cilvēka balss skaņām.
Avoti: LLVV