aizvainot
Lietojuma biežums :
aizvainot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Sāpināt, sarūgtināt (parasti ar nesmalkjūtīgu rīcību vai vārdiem).
1.1.Noniecināt, nonievāt (kāda goda, lepnuma u. tml jūtas).
1.2.formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Tāds, kurā izpaužas aizvainojums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri