Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pāri pūlim aizvilnīja dievbijīga nopūta, bet šur un tur atskanēja histēriski iekliedzieni.
- Nekur vairs nemanīja dzīvžogus; apkārt pletās vien akmeņaina, nelīdzena zeme, kas, nosēta ložņājošiem krūmiem, aizvilnīja pār lielāku un mazāku uzkalnu mugurām līdz pašai pamalei.
- Reizēm, smaržodams pēc mārtiņrozēm un trūdiem, Karlīnai pavisam tuvu garām aizvilnīja kāds velis kā skaidri jaušams miglas sabiezējums, un tad viņa domāja – vai tik tas nav pats fon Mēreštrands.
- * Ogrē atver Ulda Prancāna dzejoļu krājumu " Laika aizvilnī" Uldis atklāja, ka viņa ikdienā iecienītas ir garas pastaigas pa mežu.
- Dēvida acu priekšā aizvilnīja tas, ko viņš bija stāstījis šim jauneklim tur, tālajā Turaidā, un viņš nešaubījās, ka Sviltis jau gatavo savu zemi un cilvēkus Nenovēršamajam.
