akreditēt
Lietojuma biežums :
akreditēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Pilnvarot (kādu) būt par diplomātisko pārstāvi ārvalstī.
1.1.Pilnvarot (kādu) būt par oficiālu pārstāvi (starptautiskā pasākumā).
2.Pilnvarot (kādu) saņemt naudu vai izdarīt tirdzniecības operācijas.
3.Oficiāli atzīt, ka iestāde, tās struktūrvienība, studiju programma u. tml. ir kompetenta veikt konkrētus uzdevumus.
Stabili vārdu savienojumiDrošības akreditēšana.
Avoti: LLVV, SV99, D3
Korpusa piemēri