amnestēt
Lietojuma biežums :
amnestēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; joma: jurisprudence
Locīšana
Pilnīgi vai daļēji atbrīvot (noteiktas kategorijas personas) no soda izciešanas, no kriminālās izmeklēšanas vai (pēc soda izciešanas) atzīt par nesodītām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri