apķert
Lietojuma biežums :
apķert 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Strauji apņemt, aptvert (piemēram, ar rokām, taustekļiem), aplikt (parasti rokas apkārt).
1.1.sarunvaloda Apskaut, apkampt.
2.Apķerties2.
3.lieto: reti Noķert, arī izķert (daudzus vai visus).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri