apbraukt
Lietojuma biežums :
apbraukt 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.intransitīvs Braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
Stabili vārdu savienojumiApbraucamais ceļš.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Braukt apkārt.
1.2.transitīvs
1.3.transitīvs Braucot aizsteigties (kam priekšā, garām).
2.transitīvs; lieto: pareti Vienā braucienā ierasties (vairākās vai visās vietās), apmeklēt (vairākus cilvēkus).
3.apvidvārds Pabraukt zem kā.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri