apdugt
apdugt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona vai lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies); lieto: pareti
Locīšana
Viegli apmākties, būt dūmakainam (parasti par gaisu, debesīm).
Avoti: LLVV