apdzīt1
Lietojuma biežums :
apdzīt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Dzenot panākt, ka apvirzās (ap ko, kam apkārt).
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Dzīt apkārt.
2.Apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
2.1.Panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā.
Stabili vārdu savienojumiApdzīšanas punkts. Apdzīt gar lēpusi.
3.Izdzīt (vagu ap ko, kam apkārt).
4.apvidvārds Atgrūst (citam citu) no barības (par dzīvniekiem).
5.apvidvārds Padzīt zem kā.
6.apvidvārds Vedot, stumjot, nesot u. tml. nogādāt zem kā.
7.apvidvārds Būt par cēloni, ka priekšlaikus kļūst gatavs.
Avoti: LLVV, KiV, ViV
Korpusa piemēri