apkakāties
Lietojuma biežums :
apkakāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apkakājos | apkakājamies | apkakājos | apkakājāmies | apkakāšos | apkakāsimies |
| 2. pers. | apkakājies | apkakājaties | apkakājies | apkakājāties | apkakāsies | apkakāsieties, apkakāsities |
| 3. pers. | apkakājas | apkakājās | apkakāsies | |||
Pavēles izteiksme: apkakājies (vsk. 2. pers.), apkakājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apkakājoties (tag.), apkakāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apkakātos
Vajadzības izteiksme: jāapkakājas
Kakājot aptraipīties.
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Viņš apkakājās.
- Zalktis apkakājas, kad viņam draud briesmas?
- Mans bērns apkakājas, es priecājos, atgrūž ēdienu – priecājos...
- Tad uzmostas un ir jau apkakājusies.
- Klausīties, kā māte stāsta par kādām tur brīnumvečām, kuras ārstē vai ar sāli, vai cukuru, un no rītiem atrast pie savas gultas it kā nevērīgi nomestās grāmatas par svarcēlājiem, kuri, gultā apkakājušies, sapņo par pudiem smagu bumbu celšanu un rāpus lien uz vingrošanas zālēm, vai baletdejotājiem, kuri ar dzelzs štokiem mugurās par spīti visam vēl gadu desmitiem lēkā pa skatuvi.