apkurtēt
apkurtēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: reti
Locīšana
1.Mazliet izkurtēt (visapkārt vai vietumis).
2.apvidvārds Pārkoksnēties, kļūt porainam viscaur vai viegli (no virspuses).
Avoti: LLVV, EH