aplīt
Lietojuma biežums :
aplīt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Lietū, rasā kļūt slapjam.
1.1.Tikt apklātam, notraipītam (no virspuses), līstot kādam šķidrumam.
2.apvidvārds Izlīstot nokļūt zem kā.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri