aplikt
Lietojuma biežums :
aplikt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Liekot (ko) apkārt, apņemt, aptvert.
1.1.Apņemt (kam apkārt) un sasaistīt.
1.2.Pārklāt, apsegt (visapkārt vai vispāri).
1.3.Nolikt, novietot (ap ko, kam apkārt).
1.4.sarunvaloda Apvākot (piemēram, burtnīcu, grāmatu).
1.5.formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Pārklāts ar nogulsnēm, plēvi, atdalījumiem (par gļotādu).
2.Uzlikt saistības (piemēram, maksājumus).
3.apvidvārds Palikt kam apakšā.
4.žargonisms Aprunāt, apsaukāt; rupji kritizēt.
Stabili vārdu savienojumiAplikt šlipsi.
Avoti: LLVV, ĒiV, SLG
Korpusa piemēri