aplupt
Lietojuma biežums :
aplupt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona vai lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)
Locīšana
1.Kļūt tādam, kam atlūp virskārta (visapkārt vai vairākās vietās).
1.1.Atlupt (vairākās vietās vai visapkārt).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri