apnikt
Lietojuma biežums :
apnikt 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
apnikt 1. konjugācijas darbības vārds; lieto: retāk
Locīšana
1.intransitīvs Kļūt nepatīkamam (ilgstoša nemainīguma, vienmuļas atkārtošanās, garlaicības dēļ).
1.1.Kļūt garlaicīgam, vienmuļīgam; vairs neizraisīt interesi.
2.intransitīvs; lieto: reti Zaudēt patiku, interesi, pacietību; sajust pretīgumu, riebumu.
3.transitīvs; parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies) Tāds, kas ko uztver kā nepatīkamu, neinteresantu, pretīgu.
Stabili vārdu savienojumiApnicis visu pasauli.
Stabili vārdu savienojumiApnikt līdz kaklam (arī līdz nāvei).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri