applucināt1
Lietojuma biežums :
applucināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: reti
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | applucinu | applucinām | applucināju | applucinājām | applucināšu | applucināsim |
| 2. pers. | applucini | applucināt | applucināji | applucinājāt | applucināsi | applucināsiet, applucināsit |
| 3. pers. | applucina | applucināja | applucinās | |||
Pavēles izteiksme: applucini (vsk. 2. pers.), appluciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: applucinot (tag.), applucināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: applucinātu
Vajadzības izteiksme: jāapplucina
Noplūkt (putnam) spalvas; pavirši noplucināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Visas tās izmešanās un Onas Magdalēnas nāve vien ir ko vērtas, vai tad cilvēka spēkos ir ko tādu izturēt, liekas, pēc tādām sāpēm dzīvē nemaz nevar atgūties, bet nekā - tu tomēr atgūsties un audzini tālāk tos savus dvīņus, kas nevar vien nostāvēt mierā, taisni kā dzīvsudrabs, dvīņus, kuru dēļ ik diena un ik nakts ir tikai nepārtrauktas raizes, kuru dēļ vai prātu var zaudēt: kaut viņiem nenotiktu nekas ļauns, kaut tikai nekā netrūktu, kaut tik viss būtu pieskatīts, nolikts aiz atslēgas, nocelts no uguns, paturēts acīs; kaut tik nenoslīktu, neapplucinātos, nenosistos, nesaslimtu, kaut tikai viss, kas ir viņas, Elžbietas, spēkos, būtu padarīts un kaut tikai viņas bērniem un viņas ģimenei nekas neatgadītos.
- Lilianai pašas dvēsele šķiet radniecīga kaijai, īpaši pie vētrainas jūras, un kāzu dienā viņa tiek atrasta jūras krastā gluži kā “ maza, vētras applucināta kaijiņa”.
- Lai iegūtu biezeni , svaigas lapas applucina ar verdošu ūdeni , pēc tam izspiež šķidrumu
- Lai iegūtu biezeni, svaigas lapas applucina ar verdošu ūdeni, pēc tam izspiež šķidrumu.