apraut
Lietojuma biežums :
apraut 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Noraut (daudz vai visu).
1.1.lieto: pareti Noraujot saīsināt (diegus, pavedienu).
2.Spēji pārtraukt (domu, runu, dziesmu u. tml.).
2.1.Izraisīt spēju (runas, elpas) pārtraukumu (piemēram, par klepu, asarām).
2.2.Saīsināt (piemēram, vārdus).
2.3.Pārtraukt dot (pienu) vai dot (to) daudz mazāk (parasti par govīm); noraut pienu.
2.4.Palēnināt, arī pārtraukt (kustību, darbu).
2.5.pārnestā nozīmē Būt par cēloni, ka izbeidzas (dzīve).
3.parasti formā: trešā persona Apžāvēt, apsausēt (par veļu, sauli).
3.1.Padarīt (parasti seju) sārtāku, tumšāku, arī cietāku, asāku (par vēju, sauli, salu).
4.sarunvaloda Steigā, arī pavirši, nekārtīgi apģērbt, uzvilkt.
5.Sašaurināt (piemēram, adījumu), samazināt (valdziņu skaitu); noraukt.
6.apvidvārds Raujot aptīt ap kaut ko un cieši savilkt.
7.apvidvārds Raujot pavirzīt zem kā.
Avoti: LLVV, ĒiV, ViV
Korpusa piemēri