apriņķot
Lietojuma biežums :
apriņķot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Riņķojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Riņķot apkārt.
1.2.transitīvs
1.3.transitīvs Riņķojot izveidot (loku, apli).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri