apsēst
Lietojuma biežums :
apsēst 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: pagātne
Locīšana
1.transitīvs Sadrūzmēties, sablīvēties (pie kā, kam apkārt).
1.1.Apstāt, aplenkt.
2.transitīvs Iemitināties lielā daudzumā (parasti nodarot ko ļaunu); uzmākties lielā daudzumā (nodarot ko ļaunu).
3.transitīvs Pārņemt savā varā; uzmākties (par neveiksmēm, nelaimēm u. tml.); neatlaidīgi nodarbināt (par domām, jautājumiem u. tml.).
3.1.Noburt.
4.intransitīvs; lieto: reti Apsēsties, nosēsties.
Saistītās nozīmesatsēsties, apsēsties.
Tulkojumisit down.
4.1.transitīvs
5.novecojis, transitīvs Aplenkt (par karaspēku).
6.apvidvārds Slimot un pavadīt laiku sēžot vai guļot.
Stabili vārdu savienojumi(Kā) apsēsts, arī kā velna (arī nelabā, sātana) apsēsts.
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri