apsūdzētājs
Lietojuma biežums :
apsūdzētājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
apsūdzētāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Cilvēks, kas apsūdz.
PiemēriKatrs apsūdzētājs pēc mēneša varēja izrādīties apsūdzētais, un katrs zemē gulošais mazliet vēlāk – mīdīt kājām savu apmelotāju.
Saistītās nozīmes
2.joma: jurisprudence Tiesas procesa dalībnieks, kas uztur apsūdzību.
PiemēriTieši tiem diviem, kuru liecības nolasīja apsūdzētājs pēc krimināllietas materiāliem.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit