apskurbums
Lietojuma biežums :
apskurbums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | apskurbums | apskurbumi |
| Ģen. | apskurbuma | apskurbumu |
| Dat. | apskurbumam | apskurbumiem |
| Akuz. | apskurbumu | apskurbumus |
| Lok. | apskurbumā | apskurbumos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viskošākais piemērs ir dziesma par pumu, kura – skuma – ruma – drūma – attāluma – pieraduma – apskurbuma – izmisuma…
- Visu mūžu esmu svārstījusies starp galējībām, taustījusies no tukšuma uz piepildījumu, no gandarījuma uz vilšanos, no izmisuma uz triumfu un no apskurbuma uz paģirām.
- Un zinu — ja nebūtu tā apskurbuma no vīnogām, es ar domām, nu tiešām, kas zina, varbūt jau būtu mēslainē ( tas par tām maskām rīta melnumā 2020. gada septembrī).
- Brīžiem pat šķiet, ka daži autori, neatejot no datora un ne reizi neizbraucot ārpus Rīgas, gadu gadiem producē visnotaļ primitīvas shēmas: dzīve laukos ir nemitīga žūpošana, visi politiķi un ierēdņi ir alkatīgi un korumpēti, bet vienkāršais cilvēks allaž kļūst par upuri gan savas neizglītotības, gan reibinošo vielu apskurbuma dēļ.
- Ceļmalas mauka tev māsa, ne es," un, vēl nodomājusi, ka viņas vīrs Jons Kirdējus Bironts ar viņu lepotos, deva kalpam zīmi atvēzēties ar nūju un, vairāk uzmanības šiem salašņām nepievērsdama, nozuda savas mājas vārtos; taču tagad viņai vajadzēja piesargāties, paužot viedokli par jebko, kas tā vai citādi bija saistāms ar Kristu, pat ja tie bija murgi, ko, putas pār lūpām laizdams, izbrēc pusjucis plukata, jo tagad laiki bija mainījušies un pati ticība vairs nebija prāta noslīpēta apskaidrība, tīra un dzidra kā dimants, bet drīzāk truls, tumšs apskurbums no pletnes cirtienu sāpēm, slimīgi saldais reibonis, kādu sajūt cilvēks, kam aizžņaugta rīkle.