apslaucīties
Lietojuma biežums :
apslaucīties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apslaukos | apslaukāmies | apslaucījos | apslaucījāmies | apslaucīšos | apslaucīsimies |
| 2. pers. | apslaukies | apslaukāties | apslaucījies | apslaucījāties | apslaucīsies | apslaucīsieties, apslaucīsities |
| 3. pers. | apslaukās | apslaucījās | apslaucīsies | |||
Pavēles izteiksme: apslaukies (vsk. 2. pers.), apslaukieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apslaukoties (tag.), apslaucīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apslaucītos
Vajadzības izteiksme: jāapslaukās
Refl. → apslaucīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vispār – es aizrijos ar savu godīgumu un ar bailēm apslaucījos.
- Aizgāju līdz tualetei, pačurāju un apslaukoties sajutu pietūkušus diegus pirkstos.
- lai varētu noskalot putas, apslaucīties un tikt līdz mājām.
- Protams, mitrās salvetes bija – ja vajadzēja, apslaucījos," stāsta Edgars.
- Lote iegāja pa ceļam pirmo čebureku tualetē, viņa nezināja, kā dabūt ārā To, bet vismaz apslaucījās, sakārtoja apģērbu un nomierinājās.