apsmādēt
Lietojuma biežums :
apsmādēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apsmādēju | apsmādējam | apsmādēju | apsmādējām | apsmādēšu | apsmādēsim |
| 2. pers. | apsmādē | apsmādējat | apsmādēji | apsmādējāt | apsmādēsi | apsmādēsiet, apsmādēsit |
| 3. pers. | apsmādē | apsmādēja | apsmādēs | |||
Pavēles izteiksme: apsmādē (vsk. 2. pers.), apsmādējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apsmādējot (tag.), apsmādēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apsmādētu
Vajadzības izteiksme: jāapsmādē
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Pateikties par to, ka neņēma, ka apsmādēja?
- vīlusies, izmocīta, nolādēta un apsmādēta…
- Balodis nu skrēja pie strazda un lūdza, lai vēlreiz parādot, bet šis atteica: “ Tu jau reiz izlielījies protam un apsmādēji manu mācību.
- Vienā balsī jūs apsmādējāt zirgus, kurus čigāni saveduši pārdošanai, lai gan nekad neviens nebija redzējis, tikai saklausījies, ka čigāni vispēdīgajam izkāmējušam kleperim spējot sapūst vēderā gaisu un uzspodrināt sānus, bet stājai piešķirt tādu spriganumu, kā kad tas būtu divgadenis kumeļš.
- Tarvīds vecākais aicināja viņu pievienoties maltītei, " ja vien kungam mūsu sabiedrība nav par prastu", un pēc šādiem vārdiem vairs nebija iespējams atteikties nedz no gabala pelēkas, vārītas cūkgaļas, nedz no bļodeles sutinātu kāpostu ar grūbām, nedz arī no puskortelīša brandava, kuru Antans Tarvīds uzsvērti lūdza neapsmādēt.