apspīlēt
Lietojuma biežums :
apspīlēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Ļoti cieši apņemt, apkļaut (parasti par drēbēm, apaviem).
1.1.Būt ļoti cieši apņemtam (ar šaurām drēbēm vai apaviem) — par augumu, kājām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri