apstādīt
Lietojuma biežums :
apstādīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Iestādīt (ap ko, kam apkārt).
1.1.Stādot (ap ko, kam apkārt), ietvert, norobežot.
1.2.Iestādot (ko), aizņemt (kādu platību).
2.Pabeigt stādīšanu; iestādīt (daudz vai visu).
3.apvidvārds Iestādīt zem kā (piemēram, zem koka, krūma).
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri