apstīpot

Lietojuma biežums :

apstīpot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta)

Locīšana

Apņemt, nostiprināt (ar stīpu).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri