apsvētīt
Lietojuma biežums :
apsvētīt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
apsvētīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem).
1.1.sarunvaloda Bagātīgi apveltīt.
2.Nolamāt (ironiski).
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri