aptrūkt
Lietojuma biežums :
aptrūkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.parasti kopā ar: ģenitīvs Izbeigties, nebūt vairs vajadzīgajā daudzumā; nepietikt, pietrūkt.
2.Aprauties (parasti par runu); pārtrūkt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri