apturēt
Lietojuma biežums :
apturēt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
apturētājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
apturētāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Likt apstāties; neļaut virzīties tālāk; panākt, ka apstājas; apstādināt.
1.1.pārnestā nozīmē Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) apstājas, pārtrauc kustību, virzību.
1.2.Pārtraukt (mašīnu) virzību, (mehānismu) darbību, (tos) izslēdzot; apstādināt.
1.3.intransitīvs Pieturēt (par transportlīdzekļa vadītāju, par transportlīdzekli).
1.4.Pārtraukt, izbeigt (kāda virzību, piemēram, gājienu, skrējienu).
1.5.Liekot, veidojot šķēršļus, pārtraukt (piemēram, ūdens) kustību; būt par cēloni tam, ka (piemēram, straume) pārtrauc kustību, virzību.
2.Neļaut veikt, turpināt (darbību).
2.1.Pārtraukt (runātāju).
3.Pārtraukt (norisi, procesu).
Saistītās nozīmes
3.1.Panākt, ka izbeidzas (kāds fizioloģisks, arī psihisks process).
3.2.Aizliegt turpmāk izdot (periodiskus izdevumus).
Stabili vārdu savienojumiApturēt vēstures ratu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri