apvīt
Lietojuma biežums :
apvīt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Vijot apņemt (ar ko).
1.1.Vijot (ap ko, kam apkārt), apņemt.
1.2.Apņemt, aptvert (parasti rokas ap ko).
1.3.Apņemt, aptvert (par rokām).
1.4.Vijoties, lokoties apņemt, aptvert (par liesmām, dūmiem).
1.5.Būt novietotam, atrasties tā, ka cieši apņem, iekļauj (ko) — parasti par ceļiem, upēm.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri