apvalda
Lietojuma biežums :
apvalda sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; tikai formā: vienskaitlis; parasti kopā ar: "bez"; lieto: reti
LocīšanaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | apvalda | apvaldas |
Ģen. | apvaldas | apvaldu |
Dat. | apvaldai | apvaldām |
Akuz. | apvaldu | apvaldas |
Lok. | apvaldā | apvaldās |
Ierobežojums; apvaldīšana.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Diez kādās domās viņa mocījās, kā neizprotamu baiļu varā zaudējusi apvaldu.
- “Redzi, mans draugs,” Senlū turpināja, izrādīdams iespaidīgu apvaldu, ņemot vērā to, ka pret viņa seju bija pavērsts pielādēts lielgabals, “ mēs ne vienmēr saņemam to, pēc kā alkstam."
- Un jā, būdams Žemaitijas vecākais, viņš, apvaldu zaudējis, pats savām rokām vairākkārt ar zobenu nocirta ceļmalas krustus, bet ne jau tāpēc, ka būtu necietis krustus vai būtu gribējis noniecināt katoļu ticību, bet tāpēc, ka žemaiši tos krustus bija pārvērtuši par pagāniskiem elkiem, izdrāzuši sev kristīgo svēto dievekļus, kas tagad viņiem aizstāja senos pašu dieviņus, apkārstījuši tos ar labības vārpām, lāču nagiem, vilku zobu krellēm, pienaglojuši pie tiem izkaltētas ķirzakas un zalkšus, bet pakājē salikuši kazu galvaskausus, un gāja viņi pie tiem krustiem lūgties ne tikai pēc labas ražas un visādām svētībām, bet lūdza arī ļaunas lietas: lai nedrauga zirgs sāk klibot, lai kaimiņam acis iztek vai arī lai nodeg viņa apcirkņi; vai arī diedelēja kaut ko aiz tīras skaudības: lai kādai meitai piemetas bakas - jo šī par daudz skaista, lai kaimiņam lopi apsprāgst - jo šis par bagātu.
- Tā daru es, kas taču esmu daudz nervozāka, vājāks, bet esmu jau pieradis pie savas slimības un tāpēc to apvaldu.
- Domā , ka savu dusmu apvaldu