apveltīt
Lietojuma biežums :
apveltīt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
apveltīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Dot, pasniegt (parasti vairākas, daudzas) dāvanas, veltes.
2.Būt par cēloni, ka (kādam) ir labas īpašības, spējas (parasti par dabu, likteni).
3.Adresēt, veltīt (vārdus, skatienus, smaidus u. tml.).
Avoti: LLVV, LV06
Korpusa piemēri