apģērbs
Lietojuma biežums :
apģērbs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | apģērbs | apģērbi |
| Ģen. | apģērba | apģērbu |
| Dat. | apģērbam | apģērbiem |
| Akuz. | apģērbu | apģērbus |
| Lok. | apģērbā | apģērbos |
apģ. saīsinājums
Izstrādājums, arī izstrādājumu kopums, parasti virsdrēbes (piemēram, no auduma, kažokādas, ādas) ķermeņa aizsargāšanai no ārējās vides iedarbības.
PiemēriTev šis apģērbs ļoti piestāv.
Piemēri
- Tev šis apģērbs ļoti piestāv.
- To lielā mērā veicināja netikai biezais ziemas apģērbs, bet arī pagājušais laiks.
- Cvībaks tikai notrausa no apģērba putekļus un mazliet pieglauda matus.
- Tas ir īpatnēji, un apģērbs arī ir īpatnējs.
Saistītās nozīmesdrēbes, ģērbs.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
drēbes1 — Apģērbs.
ģērbs1 — Atsevišķs, valkājot nedalāms apģērba priekšmets (izstrādājums) vai simetrisku priekšmetu pāris.
Hiponīmi
apakšdrānas1 — Apakšveļa.
apakšveļa1 — Veļa, ko valkā tieši uz miesas.
bikses1 — Apģērba gabals ar divām garām vai īsām starām.
blūze1 — Dažāda piegriezuma (parasti sieviešu) apģērba gabals ķermeņa augšdaļai, kas šūts no samērā plāna auduma.
bodijs1 — Cieši pieguloša augšapģērba un elastīgu biksīšu apvienojums viengabala ģērbā; torstriko.
cimds1 — Rokas ietērps.
diždrānas1 — Svētku drēbes.
kleita1 — Sieviešu tērps, kura augšdaļa atbilst blūzei, apakšdaļa - svārkiem.
krekls1 — Virs apakšveļas valkājams auduma (vīriešu) apģērba gabals ar garām vai īsām piedurknēm, kas parasti sniedzas pāri jostas vietai; arī virskrekls.
svārki2 — Viduklim pieguļošs sieviešu apģērba gabals no jostasvietas uz leju.
tērps1 — Sensori uztveramo cilvēka ķermeņa pārveidojumu (piemēram, frizūras, grima, tetovējuma) un papildinājumu (piemēram, apģērba, apavu, aceņu, rotaslietu, somu u. c. aksesuāru) kopums.
torstriko1 — Augšģērba (piemēram, blūzes, lenčkrekliņa, ņiebura, pulovera) un elastīgu biksīšu apvienojums viengabala (vismaz iegurņa daļā - apakšveļai) ģērbā, ar gludu un ciešu augšdaļas piekļāvumu figūrai, parasti ar pavēderē iestrādātu aizdari; bodijs.
triko2 — No šāda auduma darināts ķermenim cieši pieguļošs tērps (sportistiem, baletdejotājiem).
valks1 — Ikdienai paredzētais (parasti apģērbs).
virsapģērbs1 — Apģērbs, ko valkā virs cita tērpa.
virsdrēbe2 tikai formā: daudzskaitlis — Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml; arī apģērbs, ko valkā virs veļas.
zeķes1 — Apģērba gabals kas sedz kājas.
Saistīts ar
Stabili vārdu savienojumiApģērba gabals. Apģērba kods.
Stabili vārdu savienojumi
- Apģērba gabals kolokācija — apģērba atsevišķa sastāvdaļa
- Apģērba kods vārdkoptermins — organizatoru ieteikums pasākumu dalībniekiem apģērba izvēlē, kas dalībniekiem nodrošinās viskomfortablāko sajūtu vai piešķirs nepieciešamo noskaņu svinīgam pasākumam, var norādīt ģērbšanās stilu: lietišķs, ikdienas, sportisks, svinīgs u. c.; dažreiz lieto arī nosacītus, bet plaši lietotus apzīmējumus, kā, piemēram, "melna kaklasaite" vai "smokings" (sievietēm vēlama vakarkleita un vīriešiem - tumšs uzvalks vai smokings)
Avoti: LLVV, TvV, TWN, ZTV
Korpusa piemēri:šeit