Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Agrāk argalu apdzīvotais areāls bija daudz plašāks — vēlajā pleistocēnā un agrīnajā holocēnā tie bija parastie dzīvnieki Rietumu un Austrumsibīrijas dienvidos uz dienvidiem no Aizbaikāla ziemeļiem un Jakutijas dienvidrietumiem.
- Kalnu aita jeb argals ir lielākais savvaļas aitu pārstāvis — tā garums ir 120 — 200 cm, skausta augstums 90 — 120 cm un svars 65 — 180 kg.
- Uriālu izplatības areāla austrumos to pamazām izspiež lielākais argals ( " Ovis ammon"), bet dienvidrietumos tā izplatības areāls robežojas ar Āzijas muflona ( " Ovis orientalis orientalis") izplatību.
- Atkarībā no ķermeņa lieluma un krāsas tiek izdalītas vairākas pasugas, no kurām par lielāko tiek uzskatīts Pamira argals jeb Marko Polo kalnu aita ( " Ovis ammon polii"), kas nosaukts ceļotāja Marko Polo vārdā ( viņš bija pirmais no eiropiešiem, kas to aprakstījis).
- Vienā no jaunākajām klasifikācijām ( 1973.), kas tika balstīta uz hromosomu skaitu, Eirāzijas savvaļas aitas tika sistematizētas 4 sugās, bet Ziemeļamerikas savvaļas aitas divās: muflons ( " O. musimon/orientalis"), uriāls ( " Ovis vignei"), argals ( " Ovis ammon"), Dalla aita ( " Ovis dalli"), Kanādas aita ( " Ovis canadensis") un sniega aita ( " Ovis nivicola").
