atāķēt
Lietojuma biežums :
atāķēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Attaisīt (ko saāķētu, ar āķi sastiprinātu).
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Āķēt vaļā.
1.2.Attaisīt (āķi).
2.Atraisīt, atbrīvot (ko pieāķētu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri