atšķelties

Lietojuma biežums :

atšķelties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds

Locīšana

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	atšķeļos	atšķeļamies	atšķēlos	atšķēlāmies	atšķelšos	atšķelsimies
2. pers.	atšķelies	atšķeļaties	atšķēlies	atšķēlāties	atšķelsies	atšķelsieties, atšķelsities
3. pers.	atšķeļas	atšķēlās	atšķelsies

1.parasti formā: trešā persona Refl. → atšķelt₁.

2.Pārtraukt sakarus, saistības (ar kādu personu, sabiedrības grupu); nošķirties (no kā).

3.Atdalīties, plaisājot sadalīties.

Avoti: LLVV, EH

Korpusa piemēri

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	atšķeļos	atšķeļamies	atšķēlos	atšķēlāmies	atšķelšos	atšķelsimies
2. pers.	atšķelies	atšķeļaties	atšķēlies	atšķēlāties	atšķelsies	atšķelsieties, atšķelsities
3. pers.	atšķeļas		atšķēlās		atšķelsies