atšmaukt

Lietojuma biežums :

atšmaukt 1. konjugācijas darbības vārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, intransitīvs

Locīšana

1.Paslepus atkļūt.

2.apvidvārds Nomaukt, notīrīt (piemēram, mizu, ādu).

Avoti: LLVV, EH

Korpusa piemēri