atbēgt
Lietojuma biežums :
atbēgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Bēgot atkļūt šurp; bēgot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Bēgt šurp.
2.Bēgot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
2.1.nepabeigtas darbības nozīme Bēgt nost (sānis, atpakaļ).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri