atdalīt
Lietojuma biežums :
atdalīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Atņemt, atraut vai citādi atšķirt (daļu no kā).
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Dalīt nost.
1.2.Atšķirt (atsevišķus priekšmetus, vielas no kopuma, masas).
1.3.Atšķirt, norobežot (kādu sabiedrisku parādību no citas).
1.4.Nodot (daļu no kā) cita rīcībā, īpašumā, paredzēt citiem nolūkiem u. tml.
2.Norobežot, atšķirt (parasti platību, telpu no citas platības, telpas).
Saistītās nozīmesnorobežot, nodalīt, nošķirt, nožogot.
Tulkojumifence, fence in, wall, palisade.
3.apvidvārds Nošķirt, nodalīt (atsevišķus priekšmetus vai dzīvniekus no kāda kopuma).
4.Uztvert izolēti, bez saistības ar ko citu.
4.1.Klasificējot, grupējot nošķirt (citu no cita), lai konstatētu atšķirības.
5.parasti formā: trešā persona Izdalīt (no sevis).
Avoti: LLVV, KnV
Korpusa piemēri