atgriezt2
atgriezt [atgriêzt] 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
2.Nošķirt (no kā), izolēt (cilvēku).
2.1.Norobežot, atšķirt (kādu teritoriju) tā, ka nevar piekļūt (tai) vai tikt prom (no tās).
2.2.Aizšķērsojot (ceļu), neļaujot piekļūt, nepieļaut (ko).
3.sarunvaloda Nospraužot robežas, atdalīt (zemes gabalu no kādas platības).
4.Griežot atvērt vai radīt iespēju atvērt.
4.1.nepabeigtas darbības nozīme Griezt vaļā.
5.Griežot padarīt neasu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri