atkūleņot
Lietojuma biežums :
atkūleņot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: pareti
Locīšana
1.Kūleņojot atkļūt šurp; kūleņojot atkļūt (kur, pie kā u. tml.).
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Kūleņot šurp.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri