atmeimurot
atmeimurot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs
Locīšana
1.Meimurojot atkļūt šurp; meimurojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
Saistītās nozīmes
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Meimurot šurp.
2.Meimurojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
2.1.nepabeigtas darbības nozīme Meimurot nost (sānis, atpakaļ).
Avoti: LLVV