atmirgot
Lietojuma biežums :
atmirgot 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.intransitīvs Sākt mirgot (par gaismu, gaismas avotu).
1.1.Sākt mirgot, tiekot apgaismotam.
2.intransitīvs Mirgojoši atspoguļoties (kur).
2.1.pārnestā nozīmē Izpausties, būt redzamam (sejā, acīs) — par jūtām.
3.transitīvs; lieto: reti Atspoguļot (ko mirgojošu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri