atpalikt
Lietojuma biežums :
atpalikt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Palikt iepakaļ pārējiem (gājienā, braucienā u. tml.).
2.Nespēt izpildīt, aizkavēties.
2.1.Būt vēlākam (par pulksteni).
3.Nebūt tādā līmenī, kādā ir pārējie, labākie, neatbilst kādām prasībām, normām.
3.1.Būt tādam, kam kādas īpašības nav tik spilgtas kā citam vai citiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri